Kā pārbaudīt kontaktoru: Soli pa solim: Kā rīkoties ar kontakttaktiem?

I. Ievads

A. Kas ir kontaktpersona

Kontaktors ir elektromehānisks slēdzis, ko izmanto elektrības plūsmas kontrolei dažādos lietojumos, jo īpaši apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmās un motoru vadībā. Tas darbojas, izmantojot elektromagnētisko spoli, lai atvērtu vai aizvērtu kontaktus, tādējādi atļaujot vai pārtraucot elektriskās strāvas plūsmu.

https://viox.com/ac-vs-dc-contactors-understanding-their-types-and-functions/

B. Regulāras kontaktoru testēšanas nozīme

Regulāra kontaktoru testēšana ir ļoti svarīga, lai saglabātu elektrisko sistēmu efektivitāti un uzticamību. Bojāti kontaktori var izraisīt iekārtu darbības traucējumus, lielāku enerģijas patēriņu un pat apdraudēt drošību. Regulāri pārbaudot to funkcionalitāti, profesionāļi var novērst negaidītus bojājumus un dārgus remontus.

II. Kontaktora testēšanai nepieciešamie darbarīki

Lai nodrošinātu precīzus mērījumus un drošību procesa laikā, kontaktora testēšanai ir nepieciešami īpaši instrumenti. Zemāk ir norādīti nepieciešamie svarīgākie instrumenti:

A. Multimetrs

• Mērķis: Multimetrs ir ļoti svarīgs sprieguma, strāvas un pretestības mērīšanai. Tas ļauj veikt kontaktora spoles un kontaktu nepārtrauktības pārbaudi.
• Veidi: Var izmantot gan digitālos, gan analogos multimetrus, taču parasti priekšroka tiek dota digitālajiem modeļiem, jo tie ir viegli nolasāmi un precīzi.

B. Izolācijas pretestības testeris

• Mērķis: Ar šo rīku mēra elektrisko komponentu izolācijas pretestību, pārliecinoties, ka izolācijā ap kontaktoru nav noplūžu vai bojājumu. Tas palīdz novērtēt elektrisko sistēmu vispārējo stāvokli.
• Nozīme: Izolācijas pretestības testera regulāra lietošana var novērst elektriskās kļūmes un uzlabot drošību, identificējot iespējamās problēmas, pirms tās saasinās.

C. Drošības aprīkojums

• Cimdi: Lai pasargātu no elektriskās strāvas triecieniem, strādājot ar komponentiem zem sprieguma, ir nepieciešami izolēti cimdi. Tiem jābūt atbilstošiem testējamajam spriegumam.
• Drošības brilles: Aizsargbrilles vai aizsargbrilles aizsargā acis no atlūzām vai nejaušām dzirkstelēm, kas var rasties testēšanas laikā.

III. Drošības pasākumi pirms testēšanas

Drošības nodrošināšana kontaktoru testēšanas laikā ir ārkārtīgi svarīga. Šeit ir izklāstīti būtiskākie drošības pasākumi, kas jāievēro:

A. Strāvas atvienošana

• Nozīme: Vienmēr atvienojiet strāvas padevi, pirms sākt testēšanas procedūras. Tas samazina elektriskās strāvas trieciena risku un aizsargā gan tehniķi, gan iekārtu.
• Procedūra:
  • Atrodiet sistēmas galveno atslēgšanas slēdzi vai slēdzi.
  • Izslēdziet strāvas padevi un pārbaudiet, vai tā ir izslēgta, izmantojot multimetru, lai pārbaudītu spriegumu kontaktora spailēs.
  • Pārliecinieties, ka viss tuvumā esošais personāls ir informēts par pārbaudes uzsākšanu.

B. Bloķēšanas/izslēgšanas procedūras

• Mērķis: Bloķēšanas/izslēgšanas (LOTO) procedūras ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu, ka elektroiekārtas paliek bez sprieguma, kamēr tiek veikta apkope vai testēšana. Tas novērš nejaušu atkārtotu ieslēgšanos spriegumā un pasargā darbiniekus no iespējamiem apdraudējumiem.
• Soļi:
  1. Bloķēšana: Izslēgšana: Izmantojiet slēdzeni, lai atvienošanas slēdzi vai slēdžpārtraucēju nostiprinātu izslēgtā stāvoklī. Piekļuve atslēgai vai kombinācijai ir atļauta tikai pilnvarotam personālam.
  2. Izslēgšana ar marķējumu: Uz slēdzenes vai vadības paneļa piestipriniet birku, norādot, ka tiek veikta tehniskā apkope, kā arī tehniķa vārdu, uzvārdu un datumu. Tas kalpo kā brīdinājums citiem, ka nedrīkst atjaunot strāvas padevi.
  3. Verifikācija: Pirms testēšanas uzsākšanas vēlreiz pārbaudiet, vai visas slēdzenes un marķējumi ir savās vietās un vai neviens nevar netīšām ieslēgt strāvu.

IV. Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veikšana ir ļoti svarīgs pirmais solis kontaktora testēšanā. Šis process palīdz identificēt jebkādas acīmredzamas problēmas, kas varētu ietekmēt kontaktora darbību. Šeit ir izklāstīti galvenie aspekti, uz kuriem jākoncentrējas pārbaudes laikā:

A. Fizisku bojājumu pārbaude

• Bojājumu pazīmes: Meklējiet, vai nav redzamu fizisku bojājumu pazīmju uz kontaktora korpusa, piemēram, plaisas, izkususi plastmasa vai apdegumu pēdas. Šie rādītāji var liecināt par pārkaršanu vai elektriskiem bojājumiem.
• Vaļīgi savienojumi: Pārbaudiet visus vadu savienojumus, lai pārliecinātos, ka tie ir droši. Vaļīgi vadi var izraisīt sliktu elektrisko kontaktu un darbības traucējumus.
• Netīrumi un gruži: Pārbaudiet, vai uz kontaktora nav uzkrājušies pārāk daudz putekļu vai gružu, kas var traucēt tā darbību. Ja ir uzkrājušies lieli putekļi, var būt nepieciešams iztīrīt kontaktoru.

B. Kontaktu pārbaude attiecībā uz nodilumu vai bedrējumiem

• Kontakta virsmas stāvoklis: Pārbaudiet kontaktvirsmas, vai uz tām nav nodiluma pazīmju, piemēram, bedrīšu (nelieli krāteri vai bedrītes) vai apdegumu. Kontaktiem var rasties bedrītes, kas var rasties darbības laikā, izraisot elektrisko savienojumu traucējumus.
• Krāsojums: Uz kontaktiem meklējiet krāsas izmaiņas, kas var liecināt par pārkaršanu vai pārmērīgu nodilumu. Izdeguši kontakti parasti izskatās melni vai apdeguši.
• Kontaktu saskaņošana: Pārliecinieties, vai kontakti ir pareizi izlīdzināti un vai nav fizisku šķēršļu, kas neļauj tiem pilnībā aizvērties.

V. Spoles pretestības tests

Lai nodrošinātu kontaktora pareizu darbību, ir svarīgi pārbaudīt tā spoles pretestību. Šis process ietver multimetra uzstādīšanu, spoles pretestības mērīšanu un rezultātu interpretēšanu. Šeit ir soli pa solim sniegts ceļvedis:

A. Multimetra iestatīšana

1. Izvēlieties multimetru: Izmantojiet digitālo multimetru, kas spēj mērīt pretestību (omus).
2. Savienojiet zondes: melno zondi ievietojiet ligzdā COM (kopīgā), bet sarkano zondi - ligzdā Ω (Ohm).
3. Izslēgts strāvas padeves avots: pārliecinieties, ka kontaktora strāvas padeve ir pilnībā izslēgta, lai izvairītos no multimetra bojājumiem vai elektriskiem apdraudējumiem.
4. Iestatiet pretestības režīmu: Pagrieziet multimetra ciparnīcu uz zemāko pretestības iestatījumu, kas parasti apzīmēts ar "200Ω" vai "Ω".

B. Spoles pretestības mērīšana

1. Identificēt spoles spailes: Atrodiet spoles spailes spailes uz kontaktora, kas parasti apzīmētas kā A1 un A2.
2. Savienojiet zondes: Pievienojiet zondi: vienu zondi novietojiet uz A1 spailes, otru - uz A2 spailes.
3. Lasīt pretestības vērtību: Novērojiet rādījumu multimetra displejā. Tipiskai funkcionējošas spoles pretestības vērtībai jābūt noteiktajā diapazonā, bieži vien no 50Ω līdz 200Ω atkarībā no ražotāja specifikācijām.

C. Rezultātu interpretācija

• Parastā pretestība: Ja izmērītā pretestība ietilpst paredzamajā diapazonā, spole, visticamāk, darbojas pareizi.
• Zema pretestība: Ļoti zems rādījums (tuvu 0Ω) var liecināt par īssavienojumu spolē, kas prasa nomaiņu.
• Augsta pretestība: Ievērojami augsts rādījums liecina par atvērtu ķēdi vai bojājumu spolē, kas arī ir jānomaina.
• Salīdzinājums ar specifikācijām: Lai veiktu precīzu novērtējumu, vienmēr salīdziniet savus mērījumus ar ražotāja specifikācijām.

VI. Kontakta pretestības tests

Kontaktoru kontaktu pretestības pārbaude ir būtiska, lai nodrošinātu optimālu veiktspēju un uzticamību elektriskajās sistēmās. Tas ietver kontaktora sagatavošanu, kontaktu pretestības mērīšanu un rādījumu analīzi. Šeit ir sniegta detalizēta rokasgrāmata par to, kā veikt šo testu:

A. Kontaktiera sagatavošana

1. Drošība pirmajā vietā: Pārliecinieties, ka kontaktora barošanas avots ir pilnībā izslēgts. Izmantojiet atslēgšanas/izslēgšanas procedūras, lai novērstu nejaušu atkārtotu ieslēgšanu.
2. Piekļuve kontaktoram: Atveriet vadības paneli vai korpusu, lai piekļūtu kontaktora spailēm.
3. Vizuālā pārbaude: Veiciet vizuālu pārbaudi, lai uz kontaktiem un spailēm konstatētu nodiluma, bojājumu vai korozijas pazīmes. Notīriet visus netīrumus vai gružus, kas var ietekmēt mērījumus.

B. Kontaktu pretestības mērīšana

1. Izvēlieties aprīkojumu: Izmantojiet mikro/miliohmu mērītāju vai zemas pretestības ommetru, kas īpaši paredzēts kontaktu pretestības testēšanai. Šīs ierīces var izturēt lielu strāvu (parasti 100 A vai vairāk), lai nodrošinātu precīzus rādījumus.
2. Savienojiet zondes: Savienojiet testa vadus ar kontaktora stacionārajiem un kustīgajiem kontaktiem. Nodrošiniet labu savienojumu, lai samazinātu mērījumu kļūdas.
3. Strāvas iesmidzināšana: iestatiet ierīci, lai caur kontaktiem iesmidzinātu fiksētu strāvu, parasti aptuveni 100 A, vienlaikus mērot sprieguma kritumu kontaktos.
4. Sprieguma krituma reģistrēšana: Novērojiet un reģistrējiet sprieguma kritumu, kas testa laikā parādās uz mērītāja.

C. Lasījumu analīze

• Aprēķiniet pretestību: Lai aprēķinātu kontaktu pretestību, izmantojiet Oma likumu (R=V/I), kur R ir pretestība omos, V ir izmērītais sprieguma kritums voltos un I ir ievadītā strāva ampēros.
• Salīdziniet ar standartiem: Salīdziniet aprēķināto pretestības vērtību ar ražotāja specifikācijām vai nozares standartiem. Tipiskās pieļaujamās vērtības var atšķirties, bet parasti tās ir zemas (bieži vien zem 10 mΩ labiem kontaktiem).
• Identificēt problēmas:
  • Augsta pretestība: Augstāka pretestība, nekā gaidīts, var liecināt par sliktu kontaktu kvalitāti oksidācijas, nodiluma vai nesaskaņotības dēļ, kas var novest pie pārkaršanas un darbības traucējumiem.
  • Konsekventi lasījumi: Pastāvīgi zemas pretestības vērtības norāda uz veseliem kontaktiem, savukārt būtiskas svārstības var liecināt par problēmām ar kontaktu stabilitāti vai integritāti.

VII. Izolācijas pretestības tests

Kontaktora izolācijas pretestības pārbaude ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu elektrisko drošību un uzticamību. Šis tests palīdz identificēt iespējamos izolācijas bojājumus, kas var radīt elektriskus apdraudējumus. Turpmāk ir sniegta soli pa solim aprakstīta izolācijas pretestības testa veikšana.

A. Izolācijas pretestības testera izmantošana

1. Izvēlieties Tester: Izvēlēties izolācijas pretestības testeri, ko parasti dēvē par megomērītāju. Pārliecinieties, ka tas ir piemērots testējamās iekārtas sprieguma līmenim.
2. Sprieguma līmeņu iestatīšana: Atbilstoši ražotāja ieteikumiem noregulējiet testeri uz pareizo sprieguma iestatījumu. Tipiskie testa spriegumi ir no 250 V līdz 1000 V atkarībā no izolācijas tipa un pielietojuma.
3. Savienojiet testa vadus: Pievienojiet melno vadu zemei vai kontaktora korpusam, bet sarkano vadu - tās spoles spraudnim vai kontaktam, kuru vēlaties pārbaudīt.

B. Testēšana starp spole un kontaktiem

1. Izslēgt aprīkojumu: Pārliecinieties, ka kontaktora barošanas avots ir pilnībā atvienots, un ievērojiet atslēgšanas/izslēgšanas procedūras.
2. Veiciet testu: Aktivizējiet izolācijas pretestības testeri, lai pieliktu augstu spriegumu izolācijai starp spole un kontaktiem. Ļaujiet tam nostabilizēties dažas sekundes.
3. Ierakstu lasījumi: Novērojiet un reģistrējiet izolācijas pretestības vērtību, kas parādās uz testera pēc stabilizācijas.

C. Izpratne par pieņemamām vērtībām

• Laba izolācija: Parasti zemsprieguma lietojumiem pieņemamās izolācijas pretestības vērtības parasti ir virs 1 megoma (MΩ), bet daudzos standartos drošības apsvērumu dēļ tiek ieteiktas vērtības virs 5 MΩ.
• Marginālā izolācija: Vērtības no 1 MΩ līdz 5 MΩ var liecināt par iespējamām problēmām; ieteicams veikt papildu izpēti.
• Slikta izolācija: Nolasījumi zem 1 MΩ liecina par nopietnu izolācijas pasliktināšanos vai bojājumu, kas prasa tūlītēju rīcību, piemēram, kontaktora remontu vai nomaiņu.

VIII. Ekspluatācijas pārbaude

Lai pēc dažādu diagnostikas testu veikšanas pārbaudītu kontaktora funkcionalitāti, ir svarīgi veikt tā darbības testu. Tas ietver drošu strāvas atkārtotu pieslēgšanu, kontaktora darbības pārbaudi un tā darbības novērošanu. Šeit ir sniegta soli pa solim aprakstīta rokasgrāmata:

A. Droša strāvas atkārtota pieslēgšana

1. Nodrošiniet drošības pasākumus: Pirms atkārtotas barošanas pieslēgšanas vēlreiz pārbaudiet, vai ir pabeigti visi iepriekšējie testi un vai kontaktors ir pareizi samontēts.
2. Noņemiet bloķēšanas/izslēgšanas ierīces: Ja izmantojāt bloķēšanas/izslēgšanas procedūras, uzmanīgi noņemiet visas slēdzenes vai marķējumus, nodrošinot, lai neviens cits pārbaudes laikā nejauši nevarētu ieslēgt strāvu.
3. Enerģijas padeves atjaunošana: Lai atjaunotu enerģijas padevi sistēmai, ieslēdziet slēdzi vai atslēgšanas slēdzi.

B. Kontaktora darbības pārbaude

1. Manuāla aktivizēšana: Ja nepieciešams, manuāli aktivizējiet kontaktoru, nospiežot tā centrālo pogu (ja tāda ir), lai imitētu normālu darbību.
2. Monitora spriegums: Ar maiņstrāvas sprieguma režīmā iestatītu multimetru pārbaudiet spriegumu kontaktora ieejas spailēs, kamēr tas ir aktivizēts. Pārliecinieties, vai tas atbilst ražotāja specifikācijām.
3. Pārbaudiet slodzes pusi: Lai pārliecinātos, ka tas pareizi nodrošina strāvas padevi pieslēgtajai slodzei (piemēram, kompresoram vai motoram), izmēriet spriegumu kontaktora slodzes pusē.

C. Pareizas ieslēgšanas un atbrīvošanas novērošana

1. Klausieties klikšķus: Pēc aktivizēšanas klausieties, vai nav dzirdama skaidra klikšķa skaņa, kas norāda, ka kontakti ir pareizi saslēgti.
2. Vizuālā pārbaude: Lai pārliecinātos, ka kontakti aizveras pilnībā, bez vilcināšanās un pēc deaktivizēšanas atveras vienmērīgi, novērojiet kontaktus caur visiem pieejamajiem piekļuves punktiem.
3. Pārbaudiet, vai nerodas loka uzliesmojums vai dzirksteļošana: Pārbaudiet, vai darbības laikā nav parādījušās loka vai dzirksteļošanas pazīmes, kas var liecināt par sliktu kontaktu kvalitāti un iespējamu kļūmi.
4. Cikla testēšana: Ja iespējams, veiciet vairākus aktivizēšanas un deaktivizēšanas ciklus, lai novērtētu konsekventu darbību laika gaitā.

IX. Biežāk sastopamo problēmu novēršana

Strādājot ar kontaktoriem, ir svarīgi identificēt un risināt bieži sastopamās problēmas, lai saglabātu optimālu veiktspēju. Turpmāk ir izklāstīti galvenie aspekti, kas jāņem vērā, novēršot kontaktoru problēmas.

A. Spoles atteices simptomi

• Nepārtrauktas klikšķināšanas skaņas: Pastāvīgs klikšķināšanas troksnis var liecināt, ka kontaktora spole ir iestrēgusi vai darbojas nepareizi. Tas var kavēt kontaktu pareizu saslēgšanos, izraisot darbības pārtraukumus vai darbības pārtraukšanu vispār.
• Nav iesaistīšanās: Ja, pieslēdzot strāvu, kontaktors neieslēdzas, tas var liecināt par bojājumu spolē. Ar multimetra palīdzību pārbaudot spoles spriegumu, var pārbaudīt, vai tā saņem atbilstošu spriegumu.
• Pārkaršana: Pārmērīgs kontaktora karstums var liecināt par spoles bojājumu vai elektrisko pārslodzi, kas var prasīt turpmāku pārbaudi vai nomaiņu.

B. Sazinieties Ar Nodiluma Indikatori

• Apdeguši vai bedrītes sastopami kontakti: Fiziskas nolietojuma pazīmes, piemēram, apdegušas vai bedrītes uz kontaktiem, ir nepārprotams nolietojuma indikators. Šie kontakti var izskatīties melni vai apdeguši, un, ja tie ir bojāti, tie jānomaina.
• Elektriskā loka izlāde: Bieža elektriskā loka veidošanās darbības laikā var izraisīt kontaktu nodilumu, un tie ir vizuāli jāpārbauda, lai konstatētu krāsas maiņu vai bojājumus. Elektriskā loka veidošanās pazīmes ir apdegumu pēdas uz kontaktiem un apkārtējās zonās.
• Nevienmērīga veiktspēja: Ja kontaktors nodrošina nepastāvīgu dzesēšanu vai nespēj uzturēt stabilu elektrisko savienojumu, tas var liecināt par nolietotiem kontaktiem, kas jānomaina.

C. Kad nomainīt pret remontu

• Aizstāšanas kritēriji: Ja vizuālās pārbaudes atklāj būtiskus bojājumus, piemēram, apdegušus kontaktus, spēcīgu bedrīšu veidošanos, vai ja elektriskās pārbaudes uzrāda augstu pretestību vai nepārtrauktību, bieži vien ir nepieciešama nomaiņa. Kontaktoru, kas uzrāda ievērojama nolietojuma pazīmes, parasti nav iespējams efektīvi salabot.
• Remonta apsvērumi: Atsevišķos gadījumos var veikt remontu, piemēram, notīrīt oglekļa nogulsnes no kontaktiem. Tomēr, ja kontaktors ir atkārtoti bojāts vai tam ir iekšēju bojājumu pazīmes, parasti drošāks risinājums ir tā nomaiņa.
• Izmaksu un ieguvumu analīze: Izvērtējiet remonta izmaksas salīdzinājumā ar nomaiņas izmaksām. Daudzos gadījumos veca vai bojāta kontaktora nomaiņa ilgtermiņā var ietaupīt naudu, novēršot turpmākas problēmas un nodrošinot uzticamu darbību.

X. Secinājumi

Kontaktoru testēšana ir būtisks elektriskās apkopes aspekts, kas nodrošina elektrisko sistēmu drošību, efektivitāti un ilgmūžību. Ievērojot šajā rokasgrāmatā aprakstītos soļus, elektrotehnikas speciālisti var precīzi novērtēt kontaktoru stāvokli, identificēt iespējamās problēmas, pirms tās saasinās, un pieņemt pamatotus lēmumus par remontu vai nomaiņu. Regulāra testēšana ne tikai novērš negaidītus bojājumus, bet arī veicina elektroinstalāciju vispārējo uzticamību, galu galā ietaupot laiku un resursus, vienlaikus saglabājot optimālu darbību.

XI. Biežāk uzdotie jautājumi

A. Cik bieži jāpārbauda kontaktori?

Kontaktoru testēšanas biežums ir atkarīgs no to pielietojuma, atrašanās vietas un nozīmes. Parasti testēšana jāveic vismaz reizi gadā, bet kritiskām iekārtām var būt nepieciešama biežāka testēšana (reizi mēnesī vai divreiz gadā), lai nodrošinātu uzticamību un veiktspēju.

B. Vai es varu pārbaudīt kontaktoru, to nenoņemot?

Jā, kontaktorus bieži vien var pārbaudīt uz vietas, izmantojot multimetru, lai pārbaudītu nepārtrauktību un spriegumu. Tomēr, lai veiktu rūpīgas pārbaudes, jo īpaši kontaktu nodiluma vai spoles problēmu noteikšanai, var būt lietderīgi kontaktoru noņemt.

C. Kādas ir bojāta kontaktora pazīmes?

Bojājoša kontaktora pazīmes ir nepārtraukta klikšķēšana, nespēja pareizi ieslēgties vai atslēgties, izdeguši vai bedrītes saturoši kontakti un pārkaršana. Turklāt nekonsekventa darbība vai elektriskais loks var liecināt, ka kontaktora ekspluatācijas laiks tuvojas beigām.

Atsauce:

https://en.wikipedia.org/wiki/Contactor